Grūtības saistībā ar Latvijas izlases došanos uz WUOC 2010 sākās ar to, ka Latvijas Augstskolu sporta savienībai (LAAS) neparedzēti samazināja budžetu un līdz ar to tā atsauca savu finansējumu dalībai WUOC 2010. Līdz ar to Latvijas sportistu dalība WUOC 2010 bija iespējama tikai vairs par saviem vai atbalstītāju līdzekļiem. Domājams, šie apstākļi ieviesa savas korekcijas saistībā ar Latvijas pārstāvju gaitām čempionātā.

Pasaules Studentu čempionāts sākās ar garo distanci, kurā visaugstākajā vietā no mūsu pārstāvjiem ierindojās Laura Vīķe (Laura Latvijā pārstāv orientēšanās klubu "Kāpa" un šogad startē arī norvēģu kluba "Kongsberg O-lag" sastāvā). Viņai ar rezultātu 01:13:27 7660m garajā distancē izdevās ierindoties 35.vietā. Vīriešu konkurencē no latviešiem ātrākais bija Jānis Kūms no Gaujienas (Latvijā pārstāv OK "Alūksne", bet Somijā- klubu "Pihkaniskat"), kurš arī sākumā lika lielas cerības tieši uz garo distanci, teju 12 km pieveicot 01:28:21. Kā viņš pats komentē savu veikumu, "Garo distanci fiziski izturēt man nebija problēmas, taču distances pirmo pusi veicu samērā lēnā tempā, jo baidījos kļūdīties. Kad apradu ar apvidu, tad jau viss bija kārtībā. Noteikti vajadzēja aizvadīt kādu treniņu līdzīgā apvidū."

Nākamajā dienā norisinājās sprinta sacensības, kurā lielas cerības tika liktas uz Artūru Pauliņu (Latvijā Artūrs pārstāv Ok "Azimuts", bet Zviedrijā klubu "Rehns bk"). Taču, pēc viņa paša vārdiem, Artūram čempionātā neizdevās pierādīt savas sprinta dotības, līdz ar to viņš ierindojās 28.vietā, uzvarētājam Jerker Lysell no Zviedrijas 3280m garajā distancē zaudējot vienu minūti un 48,4 sekundes. No meitenēm vislabāk sprintā veicās Laurai Vīķei, viņai 44.vieta.

WUOC vidējā distancē vislabāk no mūsējiem gāja Kristai Mihailovai (Latvijā pārstāv "Auseklis" IK), kura ar rezultātu 34:45 (3,9 km, 255m kāpums) spēja izcīnīt 11.vietu no gandrīz simts dalībniecēm. Laura Vīķe šajā distancē ieņēma 19.vietu ar rezultātu 35.44, bet Kristaps Jaudzems no OK Saldus tajā pašā dienā ieguva 31.vietu, 4,9 km garajā distancē (290m kāpums) finišējot ar rezultātu 36 minūtes un 6 sekundes.

Kristas Mihailovas vidējā distancē izcīnītā 11.vieta tā arī palika augstākā iegūtā vieta starp Latvijas pārstāvjiem sacensību laikā, jo arī stafetēs šo rezultātu mūsējiem pārspēt neizdevās.  Domājams, ikviens, kas stafetes vēroja tiešajā pārraidē internetā, pārliecinājās, ka tās bija ļoti aizraujošas un spraigas.  Grūtā cīņā ar diezgan blīviem rezultātiem mūsu puišu komanda (Jānis Kūms, Kristaps Jaudzems, Artūrs Pauliņš) spēja ierindoties 13.vietā, komandai no Zviedrijas, kas triumfēja sacensībās, kopumā zaudējot desmit minūtes. Savukārt meitenes (Ilze Cahrausa, Krista Mihailova un Laura Vīķe) izcīnīja 15.vietu.

Lūk, ko par sacensībām saka paši sportisti:

Krista Mihailova: "Vasaras sākumā atgriezos no Kanādas, kur pavadīju gadu, uzlabojot savas angļu valodas zināšanas. Kaut arī Kanādā pastāv orientēšanās, Vankūverā orientēšanās nav tik izplatīta, tāpēc es trenējos skriešanā, kā arī zālē. Kad atbraucu uz Latviju, centos "atsvaidzināt" savas orientēšanās iemaņas, sāku braukt uz Magnētiem, piedalījos Jukolā un Kāpā, kur patiesībā ieguvu diezgan negaidīti augstu vietu (4.vieta elitē). Šis bija mans otrais Pasaules Studentu čempionāts, pagājušajā čempionātā, kas norisinājās Igaunijā, vislabākie rezultāti bija stafetēs - 6.vieta komandai. Kopumā sacensības man ļoti patika. Distances bija interesantas, patika, ka skriešanas apvidus katrā dienā bija savādāks. Startēju garajā distancē, kur man ne īpaši veicās, jo bija veselības problēmas un lielāko daļu distances nogāju. Daudz labāk gāja vidējā distancē, kur mērķis bija iekļūt Top30, bet par lielu pārsteigumu pašai sev, noskrēju labi un paliku 11. vietā. Stafetēs skrējās daudz grūtāk un gribējās, lai distance tomēr būtu mazliet sarežģītāka un ne tik skrienama, jo skriešana šogad nav īsti mana stiprā puse. Par komandu runājot, bija jauki pēc tāda pārtraukuma atkal kaut kur aizbraukt ar Latvijas komandu, domāju, ka visi izdarīja to, kas bija viņu spēkos, lai noskrietu labi, un pēc šīm sacensībām katrs zina, pie kā "piestrādāt"."

Artūrs Pauliņš: "Čempionāts noteikti no manas puses vērtējams kā izgāšanās, jo nepierādīju savas sprinta dotības, kā arī citās distancēs nepaveicās un pietrūka spēka kalnos. Stafetē pie labas pirmā etapa veikšanas un bez manām bērnišķīgajām kļūdām varējām tikt sešiniekā, jo manas finiša dotības sacensību laikā bija līmenī! Secinājumi tādi, ka nebiju pirms sprinta labi atpūties un nebija pietiekami daudz spēka kalnos, kas saistīts ar iegūto mikro traumu pirms čempionāta, kas liedza vairāk trenēties tieši kalnos."

Jānis Kūms: "Kopumā čempionātu vērtēju ar plusa zīmi, jo ieguvu neatsveramu pieredzi augsta līmeņa sacensībās. Pozitīvu emociju netrūkst un motivācija turpināt trenēties tikai pieauga. Par savu startu gan esmu nedaudz vīlies, jo garajā distancē mērķis bija iekļūt TOP30, bet līdz tam pietrūka. Sprintu uzskatu par izgāšanos, jo nu jau pēdējos gados nespecializējos uz sprintu skriešanu, šogad šis bija tikai trešais sprints man un neesmu gatavs skriet maksimāli ātri un lasīt karti vienlaikus - bieži izvēlējos ne tos labākos variantus vai iekritu uz strupceļiem, bet tā kā neviens cits negribēja sprintu skriet, tad to darīju es. Vidējo distanci neskrēju, jo man bija jāskrien pirmais etaps stafetē. Jāatzīst gan, ka, visu dienu pavadot vidējās distances finišā un uzmundrinot pārējos, dienas beigās jutos ļoti saguris. Stafetē izdarīju gandrīz maksimāli visu, bet pēdējiem 2km pietrūka spēka, jo apvidus bija ļoti skrienams, izņemot pēdējo kalnu.  Gribējās stafetē ieskriet desmitniekā, bet nedaudz pietrūka. Par pārējiem runājot, mani ļoti patīkami pārsteidza Krista Mihailova, kura vidējā distance izcīnīja labāko vietu Latvijas komandai."

Andris Jubelis: "Organizācija, komanda un sadzīve bija ļoti labā līmenī. Savu sniegumu vērtēju tikai uz 4 desmit ballu sistēmā, jo nespēju cīnīties, tā, kā patiešām to vajadzētu. Pēdējā nedēļā pirms čempionātā kaut kas notika un vai nu karstums vai pārslodze, vai ērces kodums izjauca manus plānus. Visu čempionāta laiku mana pašsajūta bija slikta - gan skrienot, gan ikdienā."

Kristaps Jaudzems: "Es skrēju garo un vidējo distanci, kā arī stafeti. Garajā distancē nebiju gatavs tik ļoti mīkstajam pamatam (apmēram pusmetru augsti virši), jo treniņos biju skrējis pārsvarā pa cietu pamatu. Bija ļoti grūti, kas ietekmēja arī orientēšanos un noveda pie vairākām kļūdām distances otrajā daļā. Rezultātā 52. vieta. Vidējā distancē apvidus man bija tīkamāks, bet lēnais solis pret kalnu un nelielas kļūdiņas ļāva izcīnīt vien 31. vietu. Stafetē noskrēju gandrīz perfekti un komandu otrajā etapā nedaudz pacēlu. Kopumā esmu apmierināts ar savu veikumu un iegūtās vietas ir atbilstošas manām šī brīža spējām. Iepriekš biju cerējis ieskriet divdesmitniekā, bet nebiju novērtējis apvidus specifiku un spēcīgos konkurentus. Lieliski sapratu, pie kā man jāstrādā, lai varētu cīnīties par augstākām vietām un guvu daudz pozitīvu emociju. Paldies lieliskajiem komandas biedriem par pozitīvo atmosfēru komandā!"