No Latvijas sacensības apmeklēja salīdzinoši maz sportistu – uz Fin5 ceļu bija mērojuši Pauls Platais, Ilmārs Limbēns, Rudīte Šterna, Velga, Māris un Annija Anna Zaļaiskalni, Mārtiņš, Eva un Elizabete Vimbas. Labi distancē veicās Annijai Annai, kura savā D14A grupā ceturtajā dienā ieņēma piekto vietu, bet visu dienu kopvērtējumā palika 12.vietā, bet Māris Zaļaiskalns grupā H50AL kopvērtējumā izcīnīja desmito vietu. Savukārt Signe Dambe arī uzrādīja ļoti labus rezultātus un grupas  D21A kopvērtējumā ieguva trešo vietu.

Fin5 daudzdienas Somijā parasti tiek organizētas kā orientēšanās nedēļa ar piecām sacensību dienām. Šogad Fin5 sacensības notika Imatras-Ruokolahti reģionā, kas atrodas Somijas dienvidaustrumos.  Lielākā daļa sacensību dalībnieku, protams,  bija no Somijas, taču skaitliski daudz pārstāvēta bija arī Krievija (vairāk kā 500 orientieristi) un Austrija.

Kā raksturo Mārtiņš Vimba (ok Ziemeļkurzeme), kas sacensību kopvērtējumā ieguva 27.vietu H21A grupā, "Lai arī visas sacensību dienas finišēja vienā pļavā, apvidi visapkārt tomēr bija salīdzinoši atšķirīgi. Pirmā un ceturtā diena bija salīdzinoši ļoti ātras, neliels reljefs, vidējās distances. Otrā, trešā un piektā diena – tipiska Somija, palielas reljefa formas, purvi, biezas jaunaudzes, akmeņains, nelīdzens pamats, uz lielajām reljefa formām daudz klintiņu, sīks mikroreljefs un „pelēkie” apvidi. Fiziski un tehniski sarežģītākā bija otrā diena, ko organizatori solīja kā īstu fizisko un navigācijas spēju izaicinājumu – un tā arī bija.

Subjektīvi likās, ka skriešanu, vismaz man, ievērojami apgrūtināja daudzās jaunaudzes, mežizstrādes rezultātā mežā palikušās ciršanas atliekas un izzāģētie jaunie kociņi zem kājām, aizaugošie, zaļie izcirtumi ar celmiem un akmeņiem,  Karstuma dēļ papildus grūtības radīja arī salīdzinoši lielās augstuma starpības distancēs – līdz 40m.

Garākajām distancēm – Somijai raksturīgie vairāki ļoti garie etapi, tā kā nav regulāra stigu, ceļu tīkla un ir ievērojamas reljefa starpības, biezās veģetācijas gabali – tajās bija iespējami daudz dažādi skriešanas varianti. Speciāli sacensībām, Somijas armija bija uzbūvējusi pontonu tiltu pāri ezeram – vairākās dienās tam pāri veda arī distances.

Sacensībās bija patiešām daudz grupu un populārākajās no tām – liela konkurence. Ļoti labi sportisti skrēja ne tikai elitē, bet arī citās grupās. Augstās vietās Fin5 tikt laikam nav viegli, piemēram - manā H21A grupā vadošie džeki ir tādi, kas Jukolu skrien pirmajā piecdesmitniekā.

Priecēja pārdomātas bērnu distances, iespēja karti ar distanci bērniem apskatīt jau 3 minūtes pirms starta, mazākajiem bija arī tiesnesis, kas iedodot karti paskaidro, kas viņus sagaida, kāds izskatās marķējums, cik KP jāapmeklē u.t.t.

Tā kā sacensības tuvu Krievijas robežai (7km), ļoti daudz Krievijas pārstāvju (īpaši Sanktpēterburgas klubi un Ļeņingradas apgabala klubu pārstāvji), kas daudzās grupās dominēja un uzrādīja ļoti labus rezultātus. Grūti gāja japāņiem, kas cīnījās ar Somijas klintīm un apvidiem. Brīvajā dienā bija WRE sprinta posms Imatras centrā, kur publika ovācijām gaidīja un sveica Minnas Kaupi triumfu.

Tāpat kā Latvijā šai laikā – Fin5 lielais izaicinājums bija nežēlīgais, Somijai nepierastais karstums (+ 30-34 C), un tikai pēdējās dienas otrajā pusē uzlija spridzinošs lietus."

Foto: Fin5-organisaatio